Skip piespēle ir piespēle no vienas laukuma puses uz otru, mesta pa augšu un garām spēlētājam, kuram parasti būtu nākamā piespēle. Tā pastāv, lai sodītu palīdzību. Jo tālāk aizsargs ir aizgājis palīdzēt, jo garāks ir viņa closeout atpakaļ, un skip piespēle liek viņam noskriet visu ceļu.
Kāpēc treneri to izmanto
Pret individuālo aizsardzību tā ir pretdarbība pārslogotai palīdzības pusei. Divi aizsargi soda laukumā nozīmē divus metējus vājajā pusē, pie kuriem neviena nav, un viena piespēle pārspēj divas rotācijas.
Pret zonu tas ir ātrākais veids, kā pārvietot bumbu, ātrāks, nekā var pārvietoties pieci aizsargi. Katrs flare aizsegs un katrs hammer jūsu izspēļu krājumā patiesībā ir skip piespēle ar aizsegu tās otrā galā.
Kas to padara drošu
- Metiet to pa augšu, nevis taisni. Plakana piespēle cauri laukuma vidum ir bumbas novirzīšana, kas tikai gaida savu brīdi.
- Metiet to, kad divi aizsargi ir iesaistījušies pie bumbas, pēc apstāšanās uz abām kājām soda laukumā vai no slazda. Tie ir brīži, kad vājā puse patiešām ir nesargāta.
- Metiet to uzreiz pēc saņemšanas. Jo ilgāk turat bumbu, jo vairāk aizsardzība ir atguvusies.
- Metiet to spēlētājam, kurš jau ir pagriezies. Skip piespēle spēlētājam, kuram jāsatver bumba, jāpagriežas un jāpaceļas, ir skip piespēle traucētam metienam.
Tā, kas zaudē spēles, ir skip piespēle, mesta stāvot uz vietas soda laukuma augšā ar aizsargu jūsu priekšā. Šī piespēle lido četrdesmit pēdas, aptuveni divpadsmit metrus, un kādam ir pietiekami daudz laika tajā iekāpt un aizskriet uz otru pusi pēc metiena no apakšas. Ja neesat pakustinājis aizsardzību, nemetiet to.
Lasiet vairāk: kad mest skip piespēli, un pieci vingrinājumi.