Sadaliet laukumu divās daļās ar līniju no viena groza līdz otram. Puse, kurā ir bumba, ir stiprā puse. Otra puse ir palīdzības puse, un divi vai trīs aizsargi tur patiesībā vairs nesargā savu spēlētāju. Viņi sargā grozu, ar vienu aci vērojot spēlētāju, par kuru atbild.
Pozīcija, ko māca, ir bumba-tu-spēlētājs: nostājieties tā, lai ar vienu roku varētu norādīt uz bumbu un ar otru uz savu spēlētāju, nepagriežot galvu.
Daži treneru štābi saka palīdzības puse, citi vājā puse. Tas nozīmē to pašu. Svarīgi ir tas, vai jūsu komanda zina, cik dziļi jāstāv, un tas ir atsevišķs norādījums.
Kāpēc treneri to izmanto
Tāpēc, ka viens aizsargs nevar viens pats apturēt izrāvienu, un līdz turienei var tikt tie, kam nav nekā steidzama darāma. Palīdzības puse ir vieta, kur aizsardzība tur savus rezerves spēlētājus.
Norādījums, ko izmanto lielākā daļa zāļu, ir dalījuma līnija, ko dažkārt sauc arī par „I“: laukuma vidus no groza līdz grozam. Tālajiem aizsargiem saka turēt tajā vismaz vienu pēdu. Tā viņi ir pietiekami tuvu, lai palīdzētu, un pietiekami tālu, lai visu redzētu, un tas ir viss līdzsvars.
Agrīna palīdzība darbojas, jo ar to var blefot. Vēla ne, jo, kad jūs ieradīsieties, atliks tikai izdarīt pārkāpumu.
Kā tai uzbrukt
- Lieciet viņiem izvēlēties. Izrāviens uz vienu pusi ar aizsegu otrā pusē ir slazds. Hammer un Chin abas ir veidotas tā, lai aizsargs, kurš palīdz, būtu tas, kuram pēc tam jāizpilda closeout pāri visam laukumam.
- Pārlēciet to. Skip piespēle aizlido tālāk, nekā palīdzības puses aizsargs var aizskriet.
- Paceliet spēlētāju no stūra. Stūra metējs, kurš paceļas uz spārnu, izvelk savu aizsargu no dalījuma līnijas un izretina palīdzību, pirms jūs izraujaties.