Zemākais spēlētājs ir aizsargs, kurš stāv viszemāk palīdzības pusē, tālu no bumbas. Viņa darbs ir grozs. Kad izrāviens sasniedz gala līniju vai aizsedzējs dodas uz grozu soda laukumā, tieši viņš pasper soli uz priekšu un atņem metienu no apakšas, un viņš to izdara, pirms bumba ir klāt, nevis pēc tam.
Daži treneru štābi „zemākais spēlētājs“ un „zemu palīdzības pusē“ lieto vienam un tam pašam aizsargam. Citi zemāko spēlētāju stingri definē kā to, kurš konkrētajā brīdī ir viszemāk vājajā pusē, neatkarīgi no tā, kāds uzdevums viņam bija pirms desmit sekundēm. Abas nozīmes ir izplatītas, tāpēc vienojieties par to sagatavošanās periodā.
Kāpēc treneri to izmanto
Kādam ir jāsargā grozs, un tas nevar būt spēlētājs, kurš sargā bumbu. Uzdevuma nosaukšana nozīmē, ka nekad nav brīža, kad divi aizsargi abi domā, ka palīdz, vai neviens. Izspēle „Caurgājiens un piespēle uz āru“ ir uzzīmēta ap šo vienu taktu: zemākais spēlētājs pasper soli uz priekšu, un tajā pašā sekundē, kad viņš to izdara, viņš vairs nesargā stūri.
Kā tam uzbrukt
Zemākais spēlētājs ir visvairāk noslogotais aizsargs laukumā, un katra laba vājās puses izspēle ir vērsta pret viņu.
- Aizņemiet stūri. Ja viņa spēlētājs ir stūrī, piespēle pēc izrāviena ir garākais closeout basketbolā.
- Hammer pret viņu. Izraujieties gar gala līniju tieši uz viņu un ar flare aizsegu aizsūtiet metēju uz pretējo stūri viņam aiz muguras. Viņš var apturēt metienu no apakšas vai izpildīt closeout, ne abus.
- Lieciet viņam izvēlēties starp došanos uz grozu un stūri. Pick and roll gadījumā: ja viņš pieskaras spēlētājam, kurš dodas uz grozu, atveras stūris. Ja viņš nosedz stūri, došanās uz grozu beidzas ar metienu no apakšas.
- Novietojiet metēju dunker pozīcijā. Tagad zemākais spēlētājs nemaz nav vājajā pusē, un grozs nepieder nevienam.
Lasiet vairāk: individuālās aizsardzības pozīcijas skaidrotas.