Jūs paspērat divus asus soļus pret bumbu, parādāt krūtis un rokas, un tad atgriežaties pie sava spēlētāja. Patiesībā jūs nekad nebijāt aizgājis. Mērķis ir panākt, lai izrāvējs paņemtu bumbu rokās, mainītu virzienu vai piespēlētu taktu agrāk, aizsardzībai aiz jums nerotējot.
Stunt ir blefs, un kā jebkurš blefs tas darbojas tikai tad, ja izskatās pēc īstā.
Kāpēc treneri to izmanto
Katra rotācija kaut ko maksā. Ja jūsu zemākais spēlētājs patiešām palīdz, kādam jānosedz viņš, un tad kādam jānosedz arī tas. Stunt dod lielu daļu efekta bez jebkādas cenas: izrāviens palēninās, uzbrukums pieņem lēmumu spiediena apstākļos, un visi pieci aizsargi, kad bumba tiek pārnesta, joprojām ir pie saviem spēlētājiem.
Tas ir arī veids, kā aizsardzība nopērk laiku. Divi stunt no diviem dažādiem virzieniem tajā pašā izrāvienā parasti beidzas ar to, ka bumba tiek paņemta rokās pie elkoņa un ar to nav ko darīt.
Vārdu lieto divos veidos. Lielākā daļa treneru štābu par stunt sauc viltus kustību pret izrāvēju, bet par dig rokas sitienu pa bumbu spēlē postā. Citi abus vārdus lieto kā sinonīmus. Vienojieties par vienu, pirms ierakstāt to izpētes atskaitē.
Kā tam uzbrukt
- Lasiet kājas, nevis rokas. Ja viņa kājas joprojām ir zem viņa, viņš blefo. Turpiniet.
- Spēlējiet cauri sarāvienam. Stunt ir veidots, lai jūs pārtrauktu driblu. Ja paņemat bumbu rokās katru reizi, kad kāds parādās, jūs sargājat paši sevi.
- Sodiet spēlētāju, kuru viņš atstāja. Aizsargs, kurš izpilda stunt, apmēram pussekundi ir ārpus pozīcijas. Split no posta un lasīšanas pēc izrāviena ar piespēli uz āru ir būvētas tieši uz šīs pussekundes.
- Izraujieties uz viņa ārējo plecu. Stunt no augšējās pēdas atstāj vaļā pusi pie gala līnijas, un otrādi.