Četri spēlētāji stāv gar gala līniju, parasti divi pie blokiem un divi stūros, bet viens spēlētājs ir augšā. Viss ir zem soda metienu līnijas, tāpēc laukuma augšdaļa ir pilnīgi tukša.
Kāpēc treneri to izmanto
Tas ir izvietojums, kurā basketbolā visvieglāk nostāties un pret kuru visgrūtāk mainīties, jo visi četri aizsargi stāv blakus cits citam, pagriezušies uz vienu pusi, un neviens nevar vienlaikus redzēt bumbu un savu spēlētāju.
Tāpēc tas visbiežāk parādās bumbas ievadīšanas izspēlēs no gala līnijas. Četri pāri laukumam, pagriezti pret bumbas ievadītāju, nozīmē, ka pieejams katrs aizsega leņķis gar gala līniju, un viena ieskriešana aiz aizsargu rindas dod divsoli, pirms kāds pagriežas.
Tas noder arī kā forma uzbrukumam pret presingu. Kad četrus spēlētājus izvietojat līdz gala līnijai un stūriem, presinga komandai jānosedz viss laukuma platums, bet tukšā soda laukuma augša ir vieta, kur aizsargs var saņemt bumbu un pagriezties, nenonākot slazdā.
Pozicionālajā uzbrukumā tas ir vairāk ēsma nekā uzbrukums. Virs soda metienu līnijas nav nekā, kas izvilktu aizsardzību, tāpēc laba komanda vienkārši aizpildīs soda laukumu. Lielākā daļa treneru 1-4 low uztver kā sākuma ainu un no tās iziet divās sekundēs.
Kas no tā rodas
- Spēlētājs, kurš skrien gar gala līniju. Viens spēlētājs izskrien aiz groza un iznāk no stagger aizsega otrā pusē, kamēr viņa aizsargs spraucas cauri drūzmai.
- Aizsegi aiz muguras. Aizsargs, kurš sargā augšā rindā, saņem aizsegu, un ieskrējējs nonāk groza priekšā.
- Lobs. Neviens rindā, kas pagriezusies pret bumbu, neskatās uz grozu.
- Metiens no stūra. Novāciet divus spēlētājus, un ievadīšana kļūst par saņemšanu un metienu.
- Aizsegšana un ieniršana vājajā pusē, kad aizsardzība izšķīrusies par pirmo ieskriešanu.