Četri spēlētāji stāv kvadrātā ap soda laukumu, divi pie elkoņiem un divi pie blokiem, bet piektais ievada bumbu. Tas vispirms ir ievadīšanas izvietojums un tikai pēc tam pozicionālā uzbrukuma sākuma forma.
Kāpēc treneri to izmanto
No kvadrāta jebkurš spēlētājs var likt aizsegu jebkuram citam, un leņķis jau ir labs. No elkoņa uz bloku ir down screen. No bloka uz bloku ir šķērsaizsegs. No bloka uz elkoni ir aizsegs aiz muguras. No elkoņa uz elkoni ir flare. No tām pašām četrām vietām varat spēlēt četras pilnīgi dažādas izspēles, un aizsardzība līdz pirmajai ieskriešanai katru reizi redz to pašu ainu.
Turklāt tas ir kompakts. Četri spēlētāji, kas stāv tuvu viens otram, nozīmē četrus aizsargus, kas stāv tuvu viens otram, un tik tuvu esošiem aizsargiem jāizsauc katrs aizsegs vai maiņa. Lielākā daļa komandu to nedara, un otrais aizsegs box izvietojumā ir vieta, kur tās parasti salūzt.
Kas no tā rodas
- Šķērsaizsegs. Stiprās puses garais liek šķērsaizsegu, bet vājās puses garais ieskrien bumbas puses blokā.
- Aizsegs aizsega licējam. Spēlētājs, kurš tikko uzlicis pirmo aizsegu, pats saņem aizsegu un dodas uz grozu, kamēr visi skatās uz pirmo ieskrējēju.
- Zipper. Pie ievadīšanas no sānu līnijas spēlētājs skrien gar soda laukuma līniju caur aizsegu no elkoņa un saņem bumbu starppozīcijā.
- Pin-down uz stūri, kas izvelk aizsargu un iztukšo bumbas pusi.
- Drošības izeja. Aizsega licējs izlec, tāpēc vienmēr ir kur piespēlēt, un tas ir svarīgāk par pašu izspēli, kad tiek skaitītas sekundes.
Lai ko jūs spēlētu, dodiet ievadītājam vietu piespēlei ceturtajā sekundē. Tas neļauj box izvietojumam kļūt par piecu sekunžu pārkāpumu.