Viens spēlētājs vada bumbu pret komandas biedru un ieliek bumbu viņam rokās, kad viņi paiet garām viens otram. Spēlētājs, kurš bumbu atdod, pagriežas un kļūst par aizsega licēju saņēmēja aizsargam. Tas izskatās pēc apmaiņas, bet darbojas kā aizsegs spēlētājam ar bumbu.
Kad piespēlētājs vispirms piespēlē un tad sprintā skrien pakaļ savai piespēlei, lai to uzreiz paņemtu atpakaļ, daudzi treneri to sauc par get.
Kāpēc treneri to izmanto
Vienā kustībā tā pārnes bumbu un uzliek aizsegu, divi darbi vienai darbībai. Pret aizsardzību, kas labprāt mainās pie katra aizsega, nodošana ir neērta: apmaiņas brīdī neviens aizsargs nav drošs, kurš ir kurš, un novēlota maiņa ļauj saņēmējam doties uz grozu.
Turklāt tā ir droša. Piespēle ceļo apmēram metru jeb trīs pēdas, tāpēc spiediens un nosegšana to nesalauž. Tāpēc tā ir laba galvenā darbība komandai, kurai ir grūti nogādāt bumbu tur, kur vajag.
Nodošana vienmēr var kļūt par bumbas paturēšanu. Ja saņēmēja aizsargs izlec pie apmaiņas, bumbas vadītājs vienkārši neatdod bumbu un uzbrūk telpai, ko šis aizsargs atstāja.
Kā to sargā
Pašas lietotnes iestatījumi nosauc trīs īstās izvēles, un tās ir tās pašas trīs, ko māca katrs štābs.
- Pa augšu. Seko saņēmējam pāri nodošanas augšai un paliec pielipis. Atņem metienu.
- Pa apakšu. Ej īsāko ceļu un sagaidi viņu otrā pusē. Saņēmējam, kurš nemetīs.
- Maiņa. Apmainieties ar spēlētājiem, kamēr bumba maina rokas, un tas ir tīri tikai tad, ja maiņa izsaukta pirms apmaiņas.
Garā aizsargam pēc tam vēl jāizlemj, vai iznākt pie bumbas, un tad nodošana kļūst par parastu pick and roll.